Slavena ar Latvijā vecākajām ērģelēm (1697–1701), kuras atrodas četru koka kolonnu balstītā balkonā virs ieejas baznīcā un aizņem visu draudzes telpas gala sienu. Ne vienu, ne arī otru iekārtas priekšmetu nav skārusi krāsotāja ota un katrs baznīcas apmeklētājs var apbrīnot no iedzeltena liepas koka izgatavoto balkonu un instrumenta fasādi. Ērģeles palika nenokrāsotas un tā šī instrumenta kokgriezumi mūsdienās kalpo par unikālu paraugu galdnieka un kokgriezēja darba tehnikas un meistarības izziņai.
Baznīcas mūra ēka celta 1694. gadā. Ugāles baznīcas cēlājs ir toreizējais muižas īpašnieks Johans Bērs (1661.–1707.), pēc kura iniciatīvas jau 1693. gadā sākās priekšdarbi vērienīga mūra dievnama būvei. Baznīcas celtniecība sākās 1694. un tika pabeigta 1697. gadā. Pēc fon Bēru dzimtas arhīvā atrastajām ziņām var secināt, ka baznīcas tapšanā ievērojama loma bijusi celtniecības vadītājam Joahimam Šeinekam.
Tas ir Kurzemes novadam raksturīgs dievnams ar masīvu torni un altārgalā piebūvētu sakristeju ar baroka stila interjeru un smalkiem kokgriezumiem.