Pianists Andrejs Osokins, atklājot koncertzāles “Latvija” rudens sezonu, pirmatskaņos savu jauno latviešu klaviermūzikas dižgariem un viņu atstātajam mantojumam veltīto koncertprogrammu. Programmā iekļauti Pētera Vaska, Emīla un Volfganga Dārziņu, Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Emiļa Melngaiļa, Valentīna Utkina, Imanta Zemzara un Jāzepa Vītola skaņdarbi. Īpašs notikums būs Raimonda Tigula speciāli Andrejam Osokinam komponēta skaņdarba pirmatskaņojums. Šī programma skanēs gan uz koncertflīģeļa, gan uz unikālajām Dāvida Kļaviņa vertikālajām klavierēm, kas ir koncertzāles “Latvija” viens no lielākajiem dārgumiem.
Pianists Andrejs Osokins stāsta: “Katrs koncertprogrammā iekļautais komponists ir kā pērle latviešu klasiskās mūzikas kaleidoskopā. Strādājot ar šo mūziku, es iespaidojos no komponistu garīguma – no tā gara un rakstura īpašībām, kas katram piemīt, jo izcilu mūziku vienmēr caurstrāvo spēcīga personība ar savu unikālo pasaules uztveri.”
Koncertā varēs dzirdēt darbus no Pētera Vaska klaviermūzikas cikla “Gadalaiki”, kura daļas tapušas dažādos laikos gandrīz 30 gadu garumā. Sākotnēji sarakstīta “Baltā ainava” (1980), kam sekoja “Rudens klaviermūzika” (1981) un “Pavasara klaviermūzika” (1995), bet iztrūkstošo gadalaiku “Vasara” komponists pabeidza 2009. gadā. Andreja Osokina jaunajā koncertprogrammā iekļauti rudenim un ziemai veltītie darbi.
Līdzās Pētera Vaska skaņdarbiem varēs dzirdēt viņa skolotāja Valentīna Utkina (1904-1995) trīs Dainas. Lai gan Valentīns Utkins izaudzinājis ievērojamu latviešu komponistu paaudzi un arī viņa kā komponista devums tiek vērtēts kā nozīmīgs, interese par autora mantojumu pēdējās desmitgadēs nonākusi gandrīz līdz aizmirstības robežai. Viena no Andreja Osokina izpildītajām Dainām šajā koncertā būs pirmatskaņojums. Līdzās sonātēm Dainas klavierēm bija Valentīna Utkina iemīļotākais žanrs un tiek uzskatītas par vienu no spilgtākajiem paraugiem komponista klavieru jaunradē.
Arī pārējo komponistu gadījumā izvēlēti darbi, kas ieņem īpašu vietu viņu daiļradē – Imanta Zemzara “Varšavas triptihs”, kas atzīts par vienu no pirmajiem postmodernisma paraugiem latviešu mūzikā, Jāņa Ivanova Trīs skicējumi, Lūcijas Garūtas “Prelūdija”, Volfganga Dārziņa svītas klavierēm un citi. Koncertu noslēgs skaņdarbi no latviešu klasiķu un profesionālās mūzikas pamatlicēju – Jāzepa Vītola un Emīla Dārziņa – klaviermūzikas mantojuma.
