Zem dienvidu saules, la dolce vita. Prieka pilns koncerts, lai uzzīmētu smaidu sejā un ielietu saules gaismu sirdī, ar Itālijas smaržām un kripatu Spānijas.
Stīgu kvartets “Akilone” no Francijas ieguvis atpazīstamību uz Eiropas un starptautiskajām skatuvēm ar tā krāsaino un smalko saspēli, kā arī lielu stilistisko dažādību. Kvartets radies 2011. gadā Parīzē un pārstāv ļoti poētisku mūzikas vīziju, savos koncertos sasaistot mūziku ar dzeju un literatūru. Stīgu kvartets “Akilone” uzstājas uz Francijas un pasaules prestižākajām skatuvēm: Munecugu (Munetsugu) zālē Nagojā, Japānā; Vigmora (Wigmore) zālē Londonā, Lielbritānijā; Trevīzo Pilsētas teātrī (Teatro Comunale) Treviso, Itālijā; Parīzes filharmonijā Francijā, Amsterdamas un Eindhovenes Muziekgebouw; Lizsta akadēmijā Budapeštā un citur. Stīgu kvartetā “Akilone” muzicē Magdalēna Geka (1. vijole), Elīze Debendelaka (Elise De–Bendelac), 2. vijole, Avišai Hameides (Avishai Chameides), alts, Lisija Merkā (Lucie Mercat), čells.
Koncertā “O Sole Mio” skanēs Jozefa Haidna, Luidži Bokerīni, Volfganga Amadeja Mocarta un Huana Kristozomo de Ariagas mūzika.
Jozefs Haidns, ko daudzi uzskata par stīgu kvarteta žanra dibinātāju, apžilbina mūzikas pasauli ar saviem asprātības pilnajiem stīgu kvartetiem op. 20, kurus sauc arī par “Saules kvartetiem”. Lai atbildētu kādam kritiķim, kurš viņa mūzikai pārmeta kontrapunktu nepietiekamu izmantošanu un šaubījās par viņa spējām rakstīt fūgas, lielākā daļa šī cikla kvartetu nobeidzas ar fūgām sotto voce, pianissimo dinamikā un pēkšņu, spēcīgu nobeigumu, kas pierāda viņa lielo humora izjūtu.
Vienlaikus ar Haidnu, Luidži Bokerīni aizsāk stīgu kvarteta žanru Itālijā, sacerot vairāk kā simts skaņdarbus. Virtuozais čellists komponē tāpat kā viņš elpo un pilnai laimei raksta skaņdarbus, lai tos spēlētu kopā ar saviem draugiem jebkurā vietā. Spānijā, kur viņš dzīvo vairākus gadus, viņš sarakstījis kvintetus stīgu kvartetam un ģitārai, tai skaitā slaveno “fandango”, savukārt stīgu kvintetā ar diviem čelliem viņš spēlē kastaņetes. Bokerīnī iedvesmojas no visa, kas viņam ir apkārt. Viņa gaišajos un prieka pilnajos skaņdarbos ir atstāta arī vieta improvizācijai.
Arī Volfgangs Amadejs Mocarts jau agrā vecumā apceļo Itāliju un Spāniju dažādās turnejās. Itālijā viņš iedvesmojas no tās opera žanra tradīcijām, lai vēlāk to revolucionētu. Savukārt savas īsās dzīves beigās, finansiālu grūtību mākts viņš raksta stīgu kvartetus Prūsijas princim, kurš pats bija labs čellists. Šajā ciklā viņš atgriežas pie bērnišķīgas nevainības, motīvu un formu vienkāršības. Viņa kvartets K.589 Sibemol mažorā ir viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem, gaišuma pilns.
Programmas noslēgumā Huans Kristozomo de Ariaga, jauns un ģeniāls spāņu mūziķis, Bēthovena laikabiedrs, kurš pārāk agri devās mūžībā. Arī šis skaņdarbs ir pilns prieka, gaismas un saules, lai sasildītu sirdis un skaņās uzburtu dienvidu saules siltumu.
Koncerts plānots divās daļās ar kopējo mūzikas ilgumu 80 minūtes.
