Ventspils Augstskolas (VeA) asociētā profesore Astra Skrābane 10. martā VeA bibliotēkā aicina uz benefici “Es un mani liecinieki”. Pasākums veltīts asociētās profesores jubilejai un tājā ar dzejas lasījumiem piedalīsies Mārtiņš Vilsons un Roze Marija Fransuā.
Astra Skrābane atzīst: “Pasākums veltīts manai apaļajai jubilejai. Dalīšos ar pārdomām par savu veikumu garajos dzīves un darba gados. Dziedāšu pašas sacerētas dziesmas ar Māra Čaklā, Ojāra Vācieša un Knuta Skujenieka vārdiem, Mārtiņš Vilsons lasīs manus dzejoļus un Roze Marija Fransuā to atdzejojumus franču valodā, iestarpināsim arī pa kādam cita autora tekstam, kas sasaucas ar pasākuma tematiskajiem lokiem – Sapņi – Ziedēšana – Kaķi – Sāpes – Miers.”
Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra: “Asociētā profesore Astra Skrābane jau ilgus gadus ir mūsu – TSF un VeA – franču valodas speciāliste, aktīvi darbojās Erasmus+ projektos. Vienā no projektiem, kas notika Čehijā, kur es piedalījos kā studente, atceros, ka ļoti lepojos ar Astru, kad studenti no Francijas, dzirdam Astru uzstājamies, secināja, ka nav iespējams noteikt, vai franču valoda ir viņas dzimtā valoda. Mūsu sadarbības laikā, kopš 2021. gada rudens, kad sāku strādāt par dekāni, Astra ieņem bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” direktores amatu, kuru kvalitatīvi un godprātīgi pilda. Viņa ir mūsu fakultātes radošums, mākslinieciskums un krāsa – tā teiktu es. Ļoti novērtēju, ka man ir iespēja strādāt ar tādiem profesionāļiem kā Astra.”
Sirsnīgus sveicienus gaviļniecei vēl arī VeA profesors Jānis Sīlis: “Pavisam nesen (pirms nieka piecdesmit gadiem) Latvijas Universitātē, kuras toreizējais “necilais” nosaukums bija “Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte” filoloģiskās zinības apguva divi studenti – Astra un Jānis. Viss turpinājās bez izmaiņām līdz 1973. gada vasarai, līdz Liktenis viegli pacēla pirkstu un rudens semestrī Jānis jau bija Astras angļu valodas pasniedzējs.
Jāņa atmiņā tā laika Astra saglabājusies kā piemīlīga un trausla meitenīte ar lielām un dzidrām acīm, kura angļu valodu mācījās ar lielu apzinīgumu. Pagāja pāris gadi un pasniedzējs Jānis konstatēja, ka svešvalodu fakultātes gaiteņos arvien biežāk sastop savu glīto bijušo studenti, kas nu jau pārtapusi arī enerģiskā kolēģē.
Notikumi mijās, abu ceļi te krustojās, te šķīrās – gan Universitātē, gan kopēju draugu un paziņu lokā.
Pamazām atklājās, ka Astra ir dārgakmens, kas īsā laika sprīdī uzmirdzējis ar daudzām talanta un gudrības šķautnēm – lielisku valodas izjūtu, kas ļāvusi mūsu jubilārei kļūt par asprātīgu tekstu autori, kas virtuozi spēlējas vārdu niansēs, lingvistiskos kalambūros un paradoksos, izdarot pārsteidzošus atklājumus valodniecībā un translatoloģijā, par meistarīgu atdzejotāju un pasaules klases tulkotāju, kam pa spēkam jebkurā no viņas izmantotajām tulkojumvalodām tikt galā ar atzītiem franču daiļliteratūras darbiem, pikanti rotaļīgām pasaules tautu pasaku sižetu varonēm; Astra ir dimantcietas apņēmības pilna drosminiece, kas savulaik bez bailēm metās iekšā marķīza de Sada “Justīnes “ peklē un uzveica visas šausmas.
Astras talants uzplaucis arī muzicēšanā, asprātīgā svētku un svinību rīkošanā, Francijas kultūrvides popularizēšanā mūsu valsti, par šajā jomā padarīto saņemot Francijas piešķirto Akadēmisko Palmu Zaru ordeni.
No kurienes tas viss mūsu apbrīnojamajā kolēģē Astrā? Uzdrošinos apgalvot, ka jubilārei spēku dod Skrābanu dzimtas maģijas pilnās sievietes: Astras mamma Mirdza, meita Elfa un mazmeita Asnate.
Turpini mirdzēt arī tālāk savas dzimtas un savas dzimtenes kronī, Astriņ!”
Arī Ventspils Augstskolas kolektīvs sveic Astru un vēl neizsīstošu enerģiju turpmāk!
